Ko pēta pētnieki? Piedāvājam noklausīties piecas audiosarunas ar dažādu nozaru diasporas / Latvijas zinātniecēm par to, kā paiet viņu ikdiena, un kā tas ir – būt zinātniecei.

Dažas dienas, pirms Rīgu pārņēma dziesmas un dejas, notika arī citi lieli un nozīmīgi pasākumi. Viens no tiem – V Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kas arīdzan notiek reizi piecos gados un pulcē Latvijas izcelsmes pētniekus, akadēmiķus, studentus un zinātnes interesentus no visas pasaules.

Ieskandinot zinātnieku kongresu, notika dažādi mazāka mēroga pasākumi: tīklošanās, konferences, semināri utt. Daļa no tiem ir pieejami arī plašai publikai – lai ieinteresētu, aizrautu, kā arī lai vienkārši informētu un parādītu, ar ko tad tie pētnieki īsti nodarbojas.

Diasporā zinātnieku tīklošanos organizēja arī #esiLV.
(visi ieraksti skatāmi mūsu “YouTube” kanālā: https://www.youtube.com/@kustiba_esiLV/streams)  

Durvis uz laboratoriju un augstskolu aizkulisēm tiek pavērtas arī sarunu ciklā “Zinātne stāsta”. Kā paiet ikdiena laboratorijā Francijā un augstskolā Lapzemē? Dati par 14 000 uzņēmumiem doktora darbam – daudz vai maz?  Māli ir visur, bet kas tos dara īpaši interesantus? Tehnoloģiju pārnese, inovācijas, ilgstpēja – bieži lietoti jēdzieni, bet kas aiz tiem slēpjas tīri praktiskā ziņā? Kā izgudrojums top par inovāciju? Vai spēja sajust augus zinātniekam palīdz vai traucē? Ar ko atšķiras latviešu pētnieki? Un vai visi zinātnieki ir savādnieki?

Par šiem un citiem interesantiem jautājumiem klausieties sarunas ar piecām diasporas zinātniecēm, kas nodarbojas ar pētniecību un izglītošanu ļoti dažādās nozarēs! Un, kaut ikdiena rit dažādās valstīs, arī Latvija ikdienā ir klātesoša – gan dažādu projektu formātā, gan, piemēram, caur dziesmām vai literatūru.
Saruna ar Kristu Annu Zalāni (interdisciplinārie pētījumi, literatūrzinātnes, antropoloģija; Vācija/Latvija):

Krista Anna Zalāne ir Greifsvaldes Universitātes (Vācija) doktorante, Baltijas jūras reģiona Interdisciplinārā centra pētniece. Literatūras un valodas laukā pazīstama arī kā rakstniece, dzejniece, redaktore un tulkotāja Krista Anna Belševiča. Studējusi arī literatūrzinātnes un antropoloģiju.

“Cik esmu priviliģēta, ka manas attiecības ar valodu ir tik ciešas un veselīgas mīlestības pilnas,” viņa saka. Runājam par cilvēku attiecībām ar valodu, par lasītāja attiecībām ar grāmatu, kas ir triju valstu pētniecības projekts “Baltijas peripētijas”. Un galu galā – ko sabiedrībai dod humanitāro zinātņu pētnieki.

Sarunu ar Kristu Annu Zalāni klausieties šeit:

(lasāmā veidā šeit: https://www.latviesi.com/jaunumi/petniece-krista-anna-zalane-cilveki-ir-suga-kas-stasta-stastus)

Saruna ar Evitu Milan (Dānija/Vācija) par tehnoloģiju pārnesi Tehnoloģiju pārnese, inovācijas, zinātnes ietekme – mūsdienās bieži lietoti jēdzieni. Kā tas izpaužas dzīvē un ko nozīmē praksē? Kurā brīdī izgudrojums kļūst par inovāciju? Evita Milan ir pētniece, kas raksta doktora darbu par tehnoloģiju pārnesi, un arī strādājusi par tehnoloģiju pārneses menedžeri – savā ziņā bijusi starpnieks zinātniekiem un uzņēmējiem. Šobrīd viņas darba ikdiena rit Berlīnē, Mākslīgās inteliģences parkā, paralēli viņa turpina izstrādāt savu ārkārtīgi apjomīgo un aizraujošo doktorantūras pētījumu, kura laikā atklājušies arī visai pārsteidzoši fakti!

Sarunu ar Evitu Milan klausieties šeit:

Saruna ar Ieviņu Stūrīti (Norvēģijas bioekonomikas institūts)

Augkopības zinātņu doktore Ieviņa Stūrīte ir Norvēģijas bioekonomikas institūta pētniece jau 16 gadus. Viņa darbojas arī V Pasaules latviešu zinātnieku Zinātnieku kongresa komitejā.

Runājam par to, kas ir bioekonomika; kā saimniekot ilgtspējīgi, ar cieņpilnu attieksmi pret dabu; kādas ir jaunākās tendences un virzieni; kādām īpašībām jāpiemīt zinātniekam.
Sarunu ar Ieviņu Stūrīti klausieties šeit:

 

Saruna ar Līvu Dzeni (Milūzas Nacionālā ķīmijas skola, Francija)

Milūzas Nacionālās ķīmijas skolas (Francija) profesora asistente un turpat esošā institūta pētniece Līva Dzeneir  ģeoloģijas zinātņu doktore, studējusi arī lietišķo ķīmiju un materiālzinātni. Pēta mālu minerālus, struktūru, īpašības. Kā pati saka – spēlējas laboratorijā. Māli nav tikai keramikas trauku vai kosmētikas masku izskatā, tie ir daudz un dažādi, un tos plaši izmanto dažādu produktu ražošanā. Zinātnieki pēta dažādu mālu īpašības un atrod arvien jaunus un plašākus to pielietojumus.

“Es iemīlējos mālos bakalaura programmas laikā,” Līva saka par savu izvēli. Viņa ir arī Eiropas jauno ķīmiķu biedrības sekretāre, bet – pārstāv Franciju, jo Latvijā šādas biedrības nav, un viņas sapnis ir, lai Latvija pasaules ķīmijas kartē kļūtu redzamāka. Tāda, kāda šobrīd ir Latvijas Mālu zinātniskā apvienība.

Sarunu ar Līvu Dzeni klausieties šeit:

Saruna ar Anželiku Krastiņu (Lapzemes Lietišķo zinātņu universitāte, Somija)

Lapzeme nav tikai Salavecīša dzimtene un ziemeļbriežu ganības, bet arī inovatīvas domāšanas flagmanis. Ar inovācijām te saprot ne tikai revolucionārus atklājumus, bet veselu sistēmu. Te arī sen sapratuši, ka par inovatoru var kļūt ikviens, jāprot tikai radoši paskatīties apkārt. Arktikas reģionā īpaši jūtamas arī klimata izmaiņas, un pārmaiņas šeit ietekmē arī visu pārējo pasauli, tāpēc klimatam draudzīga uzņēmējdarbība un ilgtspējīga saimniekošana te ir visiem saprotami jēdzieni ne tikai teorijā. Vēl lapzemieši ir ļoti zinātkāri un mācītiesgriboši, un augstu vērtē nevis konkurenci, bet sadarību.

Daudz pārsteidzošu faktu par šo mums mazzināmo Somijas reģionu sarunā atklāj Lapzemes Lietišķo zinātņu universitātes (Somija, Rovaniemi) vecākā lektore Anželika Krastiņa. Viņa vada arī projektu “Sustainable Entrepeneurship for Climate Action”, kā arī Jauno inovatīvo Arktikas uzņemēju tīklošanos un “InnoBarentsLab” – studentu apvienību, kas veicina uzņēmējdarbību Barenca reģionā.

Sarunu ar Anželiku Krastiņu klausieties šeit:

Sarunu ciklu veidojusi diasporas zinātnieku, uzņēmēju un starptautisko organizāciju profesionāļu kustība #esiLV un Eiropas Latviešu apvienība sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. 

Sarunu cikls notiek ERAF projekta Nr. 1.1.1.517/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” atbalstu.

#esiLV
#ziniLV
Zinātne Latvijai
V Pasaules latviešu zinātnieku kongress
Izglītības un zinātnes ministrija