Latvijā dzīvojot, liekas, ka esam unikāli un jauki un visa pasaule to zina. Atrodoties “ārpusē”, aina ir cita – nezina gan. Nezina, ja to nepastāsta. Šķiet, kur nu vēl lielāku, skaistāku un īpašāku iemeslu vēstīt par mums pasaulei kā Dziesmu un deju svētku kontekstā! Diemžēl citur par to zina tikai salīdzinoši neliels procents. Vēl vairāk – tepat Eiropas valstīs, īpaši lauku apvidos, pat par Latviju kā tādu visai daudzi nav dzirdējuši, lai kā to negribētos atzīt.

Latvijā nav arī izveidota strukturēta sadarbība starp institūcijām un nav vienotas stratēģijas, lai risinātu informācijas izplatīšanu citās valodās ārvalstu medijiem un svētkus, tēlaini izsakoties, padarītu par vienu no skaistajiem ziediem Latvijas valsts tēla vainagā.

Diasporas kustības #esiLV valsts tēla domnīcas pārstāve Laura Vabiščeviča-Naite, kas ikdienā dzīvo Edinburgā, pati rīko dažādus pasākumus un popularizē Latviju Skotijā, uzsver to, ka nepieciešama ilgtermiņa mārketinga stratēģija: “Varbūt sākumā var pastāstīt, ka vispār tādi svētki notiek, kur tie notiek, kas esam. Kad 2009. gadā atbraucu uz Edinburgu, tad man joprojām prasīja, vai esmu no Krievijas un vai mums ir televīzija un internets! Sākoties lētajiem lidojumiem un palielinoties pieejamībai, situācija gan informācijas jomā uzlabojās,” smejoties atceras Laura.

“Visus, kam stāstu un rādu Dziesmu un deju svētkus, tas ārkārtīgi fascinē, tiek izrādīta liela interese. Ja Dziesmu svētku rīkotāji vēlas atvērtu komunikāciju, jādomā ilgtermiņā. Ne tikai saistībā ar biļešu pieejamību, bet par to, kā iedot cilvēkiem informāciju un noskaņu. Ne jau tikai lielajos koncertos ir tā sāls! Vienlaicīgi to var izmantot kā iespēju reklamēt Rīgu un Latviju kā tūrisma galamērķi, tā teikt – jā, svētki ir odziņa uz tortes, bet pagaršojiet taču arī pašu torti!” Viņa ir optimistiski noskaņota un cer, ka Latvijai “beidzot sanāks”.

Valsts tēla atbalsta grupas dalībniece, kustības #esiLV valsts tēla domnīcas vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi savukārt uzskata, ka par “Latvijas svētku reklāmu un mārketingu” jābūt vienai atbildīgai organizācijai, un par šādu organizāciju varētu kļūt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kuras pārziņā ir arī Latvijas valsts tēla stratēģijas veidošana: “LIAA veido valsts tēlu, un šai institūcijai būtu arī jākoordinē, lai pasaule uzzinātu par šo unikālo pasākumu. Par Igaunijas Skolu jaunatnes jauniešu dziesmu un deju svētkiem lasīju daudz. Par mūsējiem lielajiem – ļoti maz… Par to žēl.”

Pilnu rakstu lasiet Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv:
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/24.07.2023-dziesmu-svetki-cik-par-tiem-vestam-pasaulei.a517534/

Foto: LNKC arhīvs/LSM.lv