Kā piesaistīt finansējumu, kā veicināt sava jaunuzņēmuma izaugsmi  – tie ir jautājumi, kas strauji mainīgajā biznesa un inovāciju vidē kļūst arvien aktuālāki. Par to liecināja arī lielā dalībnieku interese pasākumā, kas bija veltīts tieši šīm tēmām. 13. aprīlī klātienē un tiešsaistē Igaunijas vēstniecībā Rīgā priekšlasījumus un diskusiju klausījās un pēc tam aktīvi tīklojās 55 dalībnieki, vairāk nekā 100 to jau noskatījušies ierakstā. Pasākuma idejas autore un viena no organizētājām bija arī kustības #esiLV pārstāve un Eiropas Inovāciju padomes un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras projektu vadītāja Karīna Karu.

Šo to par jaunuzņēmumu izaugsmi varam mācīties no mūsu ziemeļu kaimiņiem, kuru pieredzes stāsti izskanēja arī šajā pasākumā. Igaunijas uzņēmumi ir veiksmīgāki publiskā finansējuma piesaistē un projekti ātri tiek attīstīti par reāliem uzņēmumiem — ar spēcīgām komandām, skaidru izpildi un fokusu uz kapitāla piesaisti.

Tas ir arī viens no pasākuma diskusijas būtiskajiem secinājumiem – arī Latvijā ir skaidrāk jāsaprot, ka projekti paši par sevi nav uzņēmumi. Ilgtspējīga izaugsme sākas ar paša uzņēmuma veidošanu — skaidri definētu komandu un atbildībām, spēju piesaistīt kapitālu un konsekventu izpildi. Finansējums, tostarp Eiropas Inovāciju padomes instrumenti, šajā kontekstā kalpo kā izaugsmes paātrinātājs un investīciju piesaistes sviras mehānisms, nevis sākumpunkts – rezumējot paneļdiskusiju, secināja tās moderatore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte Marija Plotniece.

Tiesa, Igaunijā ir arī stabilāks un koordinētāks valsts atbalsts, kas vērsts ne tikai uz projektu uzsākšanu, bet arī uz uzņēmumu izaugsmi. Igaunijas pieredze arī parāda, cik nozīmīga ir konsekventa pieeja — skaidra secība no agrīna atbalsta līdz kapitāla piesaistei, kā arī spēja efektīvi kombinēt publisko un privāto finansējumu.

Latvijai ir liels potenciāls – idejas, inovācijas, pētnieciskais darbs, bet pietrūkst konstanta nacionālā mēroga atbalsta un sistēmas sakārtotības. Vajag labu augsni, kur šīs idejas, inovācijas, jaunuzņēmumus audzēt, līdz tie pārtop par stabiliem uzņēmumiem – to uzsver arī Karīna Karu. Viņa stāstīja par vienu no mazāk zināmajiem bet ļoti praktiskajiem finanšu atbalsta rīkiem, kas būtiski var atvieglot uzņēmuma attīstību — kaskādes finansējumu. Kaskādes finansējums ir dotācijas, ko pārvalda un izmaksā atbalstītā Eiropas projekta saņēmēji. Tas nozīmē, ka lēmumi par finansējumu vairs nav Eiropas Komisijas, bet gan projektu vadītāju vai koordinatoru atbildība, līdz ar to saņēmējam administratīvais process ir krietni vienkāršāks.

Par praktisko pusi investīciju piesaistē detalizēti stāstīja latviešu uzņēmēja ar starptautisku pieredzi un investīciju piesaistes eksperte Ieva Sibilla Strupule, uzsverot, ka veiksmīgai kapitāla piesaistei nepietiek ar ideju — nepieciešama pierādāma tirgus interese, skaidra izaugsmes stratēģija un spēja pārliecināt investorus.

Tomēr, lai arī Igaunija dažos aspektos šobrīd ir soli priekšā, aktīvas ir abu valstu ekosistēmas. Tas ir labs pamats reģionālās sadarbības stiprināšanai. Pasākums apliecināja, ka, stiprinot sadarbību un fokusējoties uz pareizu pieeju, ir iespējams veidot arvien spēcīgākus un investīcijām gatavus uzņēmumus.

Pasākums “Jaunuzņēmumu izaugsmes rokasgrāmata: finansējuma atbalsta instrumenti, investīcijas un pārrobežu tīkli” tapa, sadarbojoties Eiropas Inovāciju padomes un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūrai (EISMEA), Latvijas Zinātnes padomei, diasporas kustībai #esiLV un Igaunijas vēstniecībai Latvijā.

Šis ir piemērs, kā, sadarbojoties dažādu pušu pārstāvjiem, radīt aktuālu un jēgpilnu platformu, kur vienkopus tiekas politikas veidotāji, investīciju eksperti, jaunuzņēmumu dibinātāji, pētnieki, diasporas pārstāvji, starptautisko organizāciju profesionāļi.

Par šo pasākumu tika vēstīts arī LTV ziņu sižetā.