“Kad 2013. gadā sāku strādāt Pasaules Veselības organizācijā, es ļoti gribēju uz Eiropu un darīju visu, lai nokļūtu tieši šajā reģionā. Jo tas ir tuvāk Latvijai. Jau Kanādā es domāju, ka vēlos kaut ko Latvijai dot, tādu kā veltījumu maniem vecvecākiem, vecākiem. Man laimējās uzaugt latviskā ģimenē Toronto, Kanādā. Pēc neatkarības atgūšanas ļoti gribēju tuvāk iepazīt Latviju,” stāsta Margrieta.

Jau piekto gadu viņa ir māsu un vecmāšu politikas padomniece Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālajā birojā, pirms tam astoņus gadus strādājusi PVO par konsultanti. Smalkā starptautiskā amatā, un tomēr joprojām tik īsta un cilvēciska, ar milzīgu aizrautību. Caur dzīvošanu un pieredzi Taizemē un Indonēzijā viņa nonāca pie sava sapņu darba – medmāsas. Un joprojām sirdī tāda ir , un joprojām tur lielu rūpi par māsu lomu, par amata prestižu, un vispār. Un nebeidz atgādināt visām 53 valstīm, par kurām “ir atbildīga” – veselības aprūpes centrā ir cilvēks. Pacients.

Savulaik, piedaloties pirmajā Starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu forumā neformālās tīklošanās laikā Margrieta vērsās pie kustības #esiLV pārstāvjiem, taujājot – bet ko un kā es varētu darīt Latvijas labā? Ne uzspēlēti, bet no visas sirds. Un gadu gaitā tas īstenojās!

Pirmā intervija ar Margrietu Langins Latvijas mediju telpā lasāma portālā “Delfi.lv” vai portālā “Latviesi.com”!

#DiasporasNVO2026